Brīvprātīgā no Nepālas dalās ar savu stāstu Pasaules humanitārās palīdzības dienā
#WomenHumanitarians
Pasaules luterāņu informācijas centrs
Kad Amritai Rajai bija tikai deviņi gadi, viņa bija spiesta pamest savas mājas Butānā un pārcelties uz Nepālu, kur viņa uzauga starp cilvēkiem, kas cīnījās, lai atrastu patverumu, ēdienu un tīru ūdeni.
Tajā agrajā vecumā viņa izlēma, ka tad, kad pieaugs, viņa veltīs savu dzīvi kalpošanai neaizsargātajiem cilvēkiem – tiem, kuriem trūkst drošības un aizsardzības.
Tagad, 36 gadu vecumā, Raja brīvprātīgi un nenogurstot strādā Sanišares bēgļu nometnē Nepālā un plašākā sabiedrībā ar bēgļu uzņemšanu – strādājot ar sievietēm, bērniem un vecākiem cilvēkiem, lai palīdzētu tiem sasniegt labāku dzīvi.
Kā teic Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) Nepālas valsts direktors Dr. Prabins Manadhars, “Amrita Raja ir uzvedības paraugs. Mūsu sabiedrībā ir vajadzīgas daudzas Amritas, lai cīnītos pret netaisnību un nevienlīdzību”.
PLF Nepālā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) atbalstu ir sniegusi patvērumu butāniešu bēgļiem kopš 1991. gada, atrodot ilgtermiņa risinājumus, lai vairotu pašpaļāvību, nodrošinot iespējas iegūt mājvietas un aizsardzību.
Nesot pārmaiņas cilvēku dzīvē
Aptuveni 6500 butāniešu bēgļu ir dzīvojuši Sanišares un Beldangi bēgļu nometnēs kopš pārcelšanas programmas beigām 2018. gada decembrī. Sievietes veido aptuveni 35 procentus no to iedzīvotājiem. Daudzas piedzīvo dubulto diskrimināciju – gan tādēļ, ka ir sievietes, gan tādēļ, ka ir bēgļi.
Divdesmit trīs gadu vecumā Raja pievienojās Nepālas sieviešu uzņēmēju federācijas asociācijai, pievēršot sabiedrības uzmanību bērnu nepietiekamam uzturam, veicinot sieviešu pašapziņas celšanu un pašpaļāvību, kā arī izglītojot tās bambusa mājamatniecībā, sēņu audzēšanā un džutas ražošanā.
Deviņu gadu garumā Raja strādāja Reklamācijas dārzniecības programmā, veicinot organisko dārzeņu ražošanu, organizējot grupas kopienās un mācot tos par draudiem, kas ceļas no pārāk lielas pesticīdu izmantošanas.
Izdalot stādus un nodrošinot atbilstošu veģetāciju, sabiedriskā aktīviste tāpat vēlējās dalīt cilvēku bēdas un mainīt šo sieviešu dzīvi. 2017. gadā viņa atstāja savu labi atalgoto darbu un pievienojās Butānas bēgļu sieviešu forumam (BRWF), lai strādātu brīvprātīgo darbu.
Bēgļu tiesību aizstāvēšana
Viņa drīz kļuva par BRWF sekretāri, sniedzot sievietēm konsultācijas un iedrošinot tās kļūt finansiāli neatkarīgām un piedāvājot palīdzību nepieciešamības gadījumā. 2018. gadā Raja tika nozīmēta par kontaktpersonu seksuālās un dzimumā balstītas vardarbības jautājumos, uzņemoties novērot šādus gadījumus un atskaitīties par tiem.
Četrpadsmit gadus veca bērna izvarošanas gadījumā viņa iesniedza ziņojumu vietējai policijai, bet tie neizrādīja atsaucību. Viņa pacēla šo jautājumu Bērnu aizsardzības darba grupas (CPWG) sapulcē un kopā ar UNHCR un PLF sarīkoja tikšanos ar mēra vietnieku un vietējo policiju, lai panāktu, ka lietas, kas ir saistītas ar bēgļiem, tiktu uztvertas nopietni.
Tagad vietējā policija konsultējas ar viņu sakarā ar jautājumiem, kas skar bēgļu nometni.
Jūlijā tika nolaupīts bērns, un Raja sadarbībā ar vietējo sabiedrību un policiju atrada bērnu Ilamā un ātri panāca viņa izglābšanu. Pēc tam viņa sniedza izglābtajam bērnam padomus par drošību.
2018. gadā Raja uzaicināja Starptautisko mājas aprūpes organizāciju (IHC), lai tie redzētu grūtos apstākļus, ar kuriem cilvēki gados sastopas bēgļu nometnēs. IHC piekrita uzcelt Senioru atpūtas centru, kurā katru mēnesi ciemojās ap 80 vecāku cilvēku, lai socializētos, atpūstos un labi pavadītu laiku.
Tāpat viņa ir piespiedusi vietējo pašvaldību sniegt bezmaksas veselības pārbaudes un zāles.
“Es patiešām priecājos par to. Tas ir kaut kas, par ko es runāju lepni – ka es mainīju tik daudzu neaizsargātu senioru dzīvi,” saka Raja.
Brīvprātīgo darbs pēc 2015. gada zemestrīces
Rajas kaisle par humanitāro palīdzību nav saistīta ar Sanišares bēgļu nometni vien. Kad viņas dzīvesvietā tika organizēta ziedošanas programma cilvēkiem, kas izdzīvoja 2015. gada Nepālas zemestrīcē, viņa savāca līdzekļus atbalstam un nosūtīja tos uz Sindupalčvoku, kas ir viena no visvairāk cietušām teritorijām. Tāpat viņa ir ziedojusi zemestrīcē izdzīvojušiem pārtikas produktus mēnesim pietiekamā apjomā.
“Kad es redzu, ka cilvēki palīdz citiem cilvēkiem, es priecājos un gūstu cerību cilvēcei. Es zinu, kas ir grūtības, jo esmu tās sastapusi pati, un es zinu, cik daudz pat mazumiņš palīdzības var izdarīt,” Amrita Raja, brīvprātīgā.
Par spīti tam, ka viņa ir tik daudz izdarījusi savas apdzīvotās vietas dēļ, Raja dažkārt tiek kritizēta par to, ka ir atstājusi labi atalgotu darbu brīvprātīgā darba dēļ. Par spīti tam viņa nekad neļauj šādām domām aptumšot savu dvēseli.
Raja, māte trim bērniem, no kuriem viens ir adoptēts, būdams atšķirts no vecākiem agrīnā vecumā, cer, ka bērni sasniegs pat vairāk nekā viņa pati humanitārās palīdzības laukā. Tāpat viņa audzina bērnu, kurš ir pametis skolu un kuram ir problēmas ar uzvedību.
“Kad es redzu, ka cilvēki palīdz citiem cilvēkiem, es priecājos un gūstu cerību cilvēcei. Es zinu, kas ir grūtības, jo esmu tās sastapusi pati, un es zinu, cik daudz pat mazumiņš palīdzības var izdarīt.”
“Tas ir tas, ko es gribu dzīvē darīt, un tas ir tas, ko es darīšu vienmēr,” secina Raja.
Raksts no PLF Nepālā
Katmandu, Nepāla / Ženēva
16.08.2019.
Avots: Pasaules Luterāņu Federācijas ziņas
Foto: LWF Nepal