Notikumi | |||
Sieviešu konference Madagaskarā
Šobrīd Madagaskaras trešajā lielākajā pilsētā Antsirabē notiek nacionālā luterāņu sieviešu konference, ko organizē Pasaules Luterāņu Federācija un kurā piedalās mācītāja Teol. Dr. Elaine Neuenfeldt, kas PLF atbild par sieviešu jautājumiem draudzēs un sabiedrībā. Luterāņu baznīcas Madagaskarā neordinē sievietes, tomēr vairākas sievietes ir ieguvušas teoloģijas izglītību. Šodien konferencē Antsirabē piedalījās vairāk kā 10 000 sieviešu. Rīt E. Neuenfeldt tiksies ar vairāk kā 140 Madagaskaras teoloģēm.
28.08.2013 Aļesja Lavrinoviča
Publicētas jūlija ziņas no PASAULES LUTERĀŅU FEDERĀCIJAS
Sievietes mācītājas Latvijā esot agrāko arhibīskapu kļūda
Sievietes mācītājas Latvijā esot agrāko arhibīskapu kļūda, tā apgalvo Pāvils Brūvers, LELB Liepājas diecēzes bīskaps intervijā LTV:
Mēs to tā pieņemam, ka tā varbūt ir agrāko bīskapu, arhibīskapu kļūda un viņas nav vainīgas pie tā".
Ar pilnu intervijas saturu var iepazīties LTV.LV mājas lapā,
21.augusta intervija ar 4 lielāko konfesiju pārstāvjiem LTV.LV raidījumā Misija-Ticība
Aļesja Lavrinoviča
Par prezidējošo bīskapi Evaņģēliski Luteriskajā Baznīcā Amerikā (ELCA -Evangelical Lutheran Church in America ) ievēlēta sieviete
Elizabete A. Etone ir dzimusi Klīvlendā, Ohaijo.
1981.gadā viņa tika ordinēta par Visu Svēto Luterāņu draudzes (All Saints Lutheran Church) mācītāju uz 6 gadiem Vortingtonā, Ohaijo.
No 1990. Līdz 1991.gadam Elizabete kalpoja par pagaidu mācītāju Labas Cerības Luterāņu draudzē (Good Hope Lutheran Church) Jangtaunā, Ohaijo.
1991.gadā Elizabete iesāka mācītājas kalpošanu Mesijas Luterāņu draudzē (Messiah Lutheran Church) Aštabulā, Ohaijo. Šajā draudzē viņa kalpoja līdz pat ievēlēšanai bīskapes amatā 2006.gadā.
Bīskape Etone ir precējusies, viņas vīrs kalpo par episkopālās draudzes mācītāju un menedžmenta konsultantu. Etonu pārim ir divas meitas , Rebeka un Suzanna.
Preses relīze sagatavota, pamatojosties uz http://www.elca.org un
http://bishopeaton.blogspot.com/ ziņām. Foto no bīskapes personīgās mājas lapas.
Latvijas apciemojums (ar saviem iespaidiem par braucienu uz Latviju dalās Silvia Zalts Sīpoliņš - Luterāņu dr Silvia Marisa Zalta-Sīpoliņa ir dzimusi 1960.gada 25.jūnijā Argentīnā, Buenosairesā. Silvia ir studējusi mākslas vēsturi un sistemātisko teoloģiju Argentīnā, Izraēlā, Kanādā un Brazīlijā.
1988.gada 7.martā viņa tika ordinēta par LELBāL un Argentīnas un Urugvajas evaņgēliski luteriskās Baznīcas mācītāju.Patlaban Silvia kalpo par vikāri Kanādā - kanādiešu un latviešu draudzēs. Silvija ir precējusies un viņai ir viens bērns. "Pirmoreiz Latvijā biju pirms 24 gadiem, otrreiz pirms 16, trešoreiz šovasar, 2013. gadā. Katru reizi, kad esmu bijusi savu vecāku dzimtenē, to esmu dziļi pārdzīvojusi. Un šoreiz XXV Dziesmu un XV Deju svētki mani vienkārši apbūra!
Rīgu es nebeidzu apbrīnot tās torņus, pieminekļus, atjaunotās ēkas Vecrīgā, jūgendstila arhitektūru, garšīgo virtuvi, upeņu melno balzama saldējumu... un Vērmanes dārza tirdziņu ar visiem amatnieku un meistaru darbiem... teātra, kora un instrumentu ansambļi ik uz soļa... Viss, viss tik apburošs un spēcīgs! Mūzika, latvietība un saikne ar šo zemi, ar manām saknēm, un ar Dievu vibrēja manī. Vibrēja, kad skatījos un klausījos Svētku atklāšanu, Garīgās mūzikas koncertu Rīgas Domā, Psalmu un senās mūzikas koncertu Jāņa baznīcā, Tautisko deju lieluzvedumu, Simfoniskās mūzikas koncertu Rīgas Arēnā, gājienu un Noslēguma koncertu Mežaparkā. Šo kultūras un garīgo bagātību nav iespējams aprakstīt. Bet man kļuva skaidrs, ka latviešiem MŪZIKA dziedāta, spēlēta vai dejota ir viņu dvēsele, viņu spēks. Mūzika un tajā rastā kopība ir uzturējusi un mācījusi to lielo cieņu, ko latviešu tauta izjuta par savu zemi, par radību, par Dievu un Viņa klātbūtni attiecībās starp cilvēkiem un dabu.
Šis ceļojums man arī deva iespēju satikties ar dažiem ļoti mīļiem cilvēkiem, ar kuriem gadu gaitā izveidojusies draudzība un kuri saistīti ar manu vecāku ģimenēm. Jā, katra tikšanās bija svētība, kas lika padomāt par pagātni un arī dibināja vīzijas un sapņus.
Liels prieks man bija satikties ar mācītāju Vairu Bitēnu. Pēdējo reizi tikāmies 1989. gadā Saulkrastos, un no tā laika Vaira man ir bijusi un ir mācītājas paraugs. Viņas stāja, viņas dziļā ticība, viņas mīlestības darbs, viņas dzīve, kas kā ogle ir gājusi caur uguni, ir darījusi viņu kā dimantu, kas mirdz ar dievišķīgu gaismu! ...un es jūtos tik laimīga par viņas draudzību un nesumu. Prieks arī bija satikties ar mācītāju Sarmīti Fišeri, ar ko iepazinos 1990. gadā, kad viņa bija LELB jaunatnes delegāte PLF (Pasaules Luterāņu Federācijas) konferencē Argentīnā un Brazīlijā. Jā, tie bija laiki, kad sievietes mācītājas tika pilnvērtīgi atzītas Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
3. jūlijā vēsturisku notikumu piedzīvojām Rīgas Domā, kur draudze, draudzes darbinieki, mācītāji, mācītājas un arhibīskapi no abām baznīcām vienojās dievkalpojumā! Daži metās uz ceļiem, kā tas parasts LELB, citi, arī es, palika kājās; abi arhibīskapi sprediķoja un ordinēti un neordinēti baznīcas locekļi piedalījās Bībeles lasījumos un lūgšanās. Larisas Bulavas ērģeļu pavadījumā dziedāja Evita Zālīte un Ansis Sauka, piepildīdami šo vēsturisko telpu ar mūzikas svētību. Mēs, kas bijām piedalījušies garīdznieku gājienā, sēdējām tuvu altārim, no kurienes grūti redzēt draudzi, bet varējām vērot viens otru... Svētā Vakarēdiena iestādīšanu veica bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga un abi arhibīskapi. Tie visi ir svarīgi brīži luterāņu liturģijā un vēl pilnīgāki, kad ordinētas sievietes un vīrieši var kalpot kopā, sniegdams katrs savu devumu!
Pēc dievkalpojuma sakristejā sirsnīgi sasveicinājāmies ar dažiem kolēģiem un kolēgām, un tad Doma dārzā vēl bija iespēja parunāties un iepazīties.
Šis dievkalpojums, kā Jau dažas nedēļas esmu atpakaļ mājās un ikdienā turpinu klausīties Dziesmu svētku mūziku. Pārskatu bildes, sāku pētīt etnogrāfiskās rotas un rakstus un stāstu saviem latviešu un nelatviešu draugiem, cik skaista ir Latvija!
Pirmā no kreisās puses bildē ir mācītāja Anita Vārsberga , otrā diakone Ieva Puriņa, trešā LLSTA priekšsēdētāja, kapelāne R.Losāne, ceturtā vikāre S.Zalts-Sipoliņa.
Lai Dievs svētī mūsu tēvu zemi un dod mums katram apziņu un mīlestību, kā vairot tās vērtības, kas tautai un baznīcai liek ziedēt un nest augļus!"
Silvia Zalts Sīpoliņš Korektore Milda Klampe
Kopējs LELB un LELBĀL dievkalpojums Dziesmu svētku laikā!
Latvijas Dziesmu un deju svētku laikā paredzēts kopējs LELB un LELBĀL dievkalpojums Rīgas Domā trešdien, 2013. gada 3. jūlijā, plkst. 15.00.
Piedalīsies abi arhibīskapi un Latvijas un ārpus Latvijas kori. Dievkalpojumam sekos sadraudzības laiks, cerams, ar atspirdzinājumiem Doma dārzā. Kolekte domāta kopīgam LELB un LELBĀL misijas darbam.
Amata brāļi un māsas aicinātas aktīvi piedalīties, talārā vai kolāra kreklā. Ja albā, tad ar zaļu stolu.
Visi mūsu draudžu locekļi laipni ielūgti, lai vispirms teiktu Dievu ar dziesmām un lūgšanām, un lai pieslēdzoties Doma dārzā, atjaunotu senas draudzības saites un iedibinātu jaunas.
Lūdzu šo informāciju sniegt pēc iespējas tālāk.
Arhib. Elmārs Ernsts Rozītis
Informācija pārpublicēta no Laikraksta Latvietis Nr. 263, 2013. g. 26. jūnijā
PLF pieņem dzimumu līdztiesības politikas dokumentu
Aicinājums veicināt katra cilvēka godu un tiesiskumu
Ženēva,
Pēc mūsu rīcībā esošām neoficiālām ziņām, balsojums par dokumentu ir noticis sekojoši: visi balsstiesīgie padomes locekļi ir balsojuši par, neviens nav balsojis pret, savukārt LELB arhibīskaps Jānis Vanags kā balsstiesīgs padomes loceklis
Šīs politikas piedāvātā teoloģiskā pieeja balstās uz taisnīgumu kā pamatvērtību, kas sakņojas Bībeles un luteriskās teoloģijas izpratnē par taisnošanu žēlastībā caur ticību. Dokumentā pasvītrots taisnīgums kā pravietisks paziņojums un pamats tam, lai veiktu pārmaiņas un nestu cieņu katrai cilvēciskai būtnei. Dokumentā noteikts dzimumu taisnīgumu izsaka vienlīdzība un līdzsvarota spēka sadale starp sievietēm un vīriešiem, kā arī diskrimināciju uzturošu institucionālu, kulturālu un starppersonu privilēģiju un apspiešanas sistēmu izskaušana.
Jaunpieņemtā politika aicina paaugstināt dzimumu līdztiesību par teoloģisku pamatu, pasludinot cieņu un taisnīgumu visām cilvēciskajām būtnēm. Atbalsts sievietēm ir atslēga, lai izbeigtu nevienlīdzīgu labumu sadali un novērstu uz dzimumu balstītu vardarbību.
Kopiena ir aicināta dzīvot un strādāt Kristū, lai vērstos pret netaisnību uzspiešanu un lai pārveidotu realitāti un radītu labas dzīves kopienas ar taisnīgām dzimumu attiecībām, kas audzina un ļauj uzplaukt katram cilvēkam.
Instruments draudzēm
Dokumentā norādīts, ka PLF dzimumu politika ir instruments, kas kalpos kopienai, tās baznīcām, draudzēm, grupām un organizācijām, lai sasniegtu sieviešu un vīriešu vienlīdzību, ieviešot kontekstualizētus līdzekļus, kas veicina taisnīgumu un cieņu.
Dzimumu taisnīguma politika nosaka, ka sieviešu dalība ordinētajā kalpošanā ir svarīgs solis pretim iekļaujošai kopienai, bet arī mudina panākt līdzvērtīgu sieviešu un vīriešu dalību lēmumu pieņemšanā. Dokumentā atzīmēts, ka līdz 2012. gada beigām 82% no dalībbaznīcām ordinē sievietes, bet 18% to vēl gaida.
Baznīca vēl nav pilnībā apzinājusi visus veidus, kā dzimumu sistēma un attiecības rada privilēģijas vieniem un sāpes un apspiešanu otriem, tādējādi iespaidojot mūsu kopīgo dzīvi baznīcā un sabiedrībā, uzsvērts dokumentā.
Līdztiesības politika tiek likta kontekstā ar PLF diakonijas kalpošanu pasaulei, kas apstiprina visu cilvēku vienlīdzību, ietverot sieviešu līderības un piedalīšanās veicināšanu. Diakonijas pieejas pieredze, aizstāvot nabago un apspiesto tiesības, dod praktisku pamatu taisnīguma konceptuālai izpratnei visos līmeņos un visās attiecībās, sevišķi dzimumu attiecībās, sacīts PLF Dzimumu taisnīguma dokumentā.
Bibliskā interpretācija
Līdztiesības politika prasa izpētīt tuvāk dažu Bībeles tekstu interpretāciju, kas it kā atbalsta dzimumu nevienlīdzību. Dzimumu taisnīguma jautājumam ir teoloģisks pamats Bībeles liecībā un kristīgajā tradīcijā. Kamēr šī teoloģiskā un bibliskā tradīcija var tikt tulkota kā apstiprinoša sadarbībai starp vīriešiem un sievietēm pasaules līderības dažādos aspektos, šī iekļaušana pilnībā netiek piedzīvota ģimenēs, baznīcās un publiskās telpas kontekstā. Ir tendence sievietes pārslogot ar atbildību par ģimeni, izslēdzot no kalpošanas vadības un neiedrošinot uzņemties vadību publiskā līmenī, norādīts politikas dokumentā.
Baznīcās un sabiedrībā vajag iedrošināt dialogu, kas iesaista un vedina uz pārdomām par dzimumu jautājumiem, veicina pārmaiņas, kas ved uz dzimumu līdztiesības praksi, kas izaicina baznīcas patriarhālās un izslēdzošās vērtības.
Vadība un
Līdztiesības politika pasvītro, ka ir vitāli svarīgi sniegt sievietēm un vīriešiem vienādas iespējas pilnībā piedalīties baznīcas un sabiedrības vadīšanā un lēmumu pieņemšanā. Savās vērtībās un praksē baznīca var un tai ir jārāda priekšzīme, parādot, ka tās darbība saskan ar tās pravietisko sprediķošanu.
PLF politika tika attīstīta, balstoties uz neskaitāmiem gadu gaitā PLF asambleju pieņemtajiem
Sieviešu un vīriešu pieņemšana pilnas dalības un objektīvas pārstāvības vadībā ir baznīcas turpinošās reformācijas un transformācijas zīme.
Šī līdztiesības politika aicina pielikt punktu klusēšanai par vardarbību, kas balstīta uz dzimumu. Uz dzimumu balstīta apspiešana un vardarbība nav svarīgi, cik normatīva, tradicionāla vai cik plaši pieņemta tā ir dažādos kontekstos, ir noziegums un grēks; uz dzimumu balstīta apspiešana un vardarbība ir pretstatā evaņģēlijam.
Atgādinām, ka no 13. līdz 17.jūnijam Ženēvas Ekumēniskajā Centrā Šveicē norisinājās Pasaules Luterāņu federācijas padomes ikgadējā sapulce. 2013.gada sapulces tēma bija Aicināti būt par mācekļiem šodienas pasaulē. Sapulces tika apskatīti vairāki aktuāli jautājumi, tostarp PLF dzimumu politika un plāni 2017.gada Asamblejai. 21.06.2013.
Informācija pārtulkota no PLF preses relīzes
Tulk. Ieva Puriņa
Korektore Milda Klampe
2013. gada PLF padomes sēdes darba kārtībā 2017. gada asamblejas
Tēma: Aicināti par mācekļiem
Ženēva,
Šā gada PLF pārvaldes institūcijas sanāksmes tēma ir "Aicināti par mācekļiem
PLF prezidents bīskaps Dr. Munibs A. Junans, Jordānas un Svētās zemes baznīcas galva, savā uzrunā paudīs, ko dalībbaznīcu globālai kopienai nozīmē sanāksmes tēma. Padome pieņems lēmumus par 2017. gada Reformācijas jubilejas svinībām.
Tāpat tiks sniegts ziņojums par 2017. gada 12. asamblejas norises vietu un baznīcu, kas uzņem tās dalībniekus. Pēdējo asambleju uzņēma Virtenbergas Evaņģēliski luteriskā baznīca Štutgartē, Vācijā.
Padomei tiks iesniegts pieņemšanai svarīgs ekumenisks
Padomes locekļi tiks iesaistīti dialogā starp paaudzēm, kas fokusēsies uz mācīšanos vienam no otra un spēju iztēloties ilgtspējīgu PLF.
Padome tāpat lems par dzimumu politiku PLF, pasvītrojot saistības dzimumu līdztiesībai un vienādai sieviešu un vīriešu dalībai vadībā un kalpošanā visā luterāņu kopienā.
Padomes sanāksme ietver arī dievkalpojumus, atklāšanas dievkalpojums
PLF padomē darbojas ordinēti un laju vīrieši, sievietes un jaunieši; to vada PLF prezidents. Padome tiekas katru gadu.
Pasaules luterāņu federācija ir luterāņu Baznīcu apvienība, kurā ietilpst 145 dalībbaznīcas 79 valstīs, aptverot 70 miljonus luterāņu visā pasaulē. PLF ir dibināta 1947.gadā. Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir PLF locekle kopš 1963.gada. Arhibīskaps Jānis Vanags ir PLF padomes loceklis.
13.06.2013. Informācija pārtulkota no PLF preses relīzes Tulk. Ieva Puriņa Korektore Milda Klampe
2013.gada 7.-8.jūnijā Rīgas Domā notiks LELB 26.SINODE
Sinodes sākums 7.jūnijā plkst. 9.00
Saskaņā ar LELB Satversmes 70.pantu Latvijas Sinodes dalībnieki ir: arhibīskaps, bīskapi, Virsvaldes locekļi, prāvesti, draudžu mācītāji un palīgmācītāji, mācītāju pienākumu izpildītāji un draudžu delegāti draudžu priekšnieki vai viņu vietā citas draudžu padomju pilnvarotas personas.
Sīkāka informācija LELB mājas lapā
Dievkalpojumā Vestminsteres abatijā piedalījās gan karalienes Elizabetes II ģimenes locekļi, gan dažādu valstu monarhu dinastiju pārstāvji, kā arī augsta ranga ārvalstu personas un Apvienotās karalistes zemju garīdznieki, kas pārstāvēja dažādas konfesijas.
Apvienotās Karalistes Luterāņu draudzi pārstāvēja latviešu izcelsmes bīskape, Rev. Jāna Jēruma-Grīnberga, kura lūdza par karalienes un visas britu tautas izaugsmi Dieva mīlestībā un mierā.
Rev. Jāna Jēruma-Grīnberga ir pirmā sieviete, kas tika ievēlēta bīskapa amatā Lielbritānijas Luterāņu draudzē 2009.gadā.
04.06.2013. Aļesja Lavrinoviča Austrālijas luterāņu baznīcas (ALB) Sinodē, kas notika 22. 04. 2013., viens no darba kārtības jautājumiem bija diskusija par sieviešu ordināciju, ko bija rekomendējusi Vispārējā mācītāju konference. Tomēr ALB prezidents Rev. Semmler palika uzticīgs savam
Tas sagādāja lielu vilšanos ALB locekļiem, kas 2012. gada jūlijā pēc savas iniciatīvas bija organizējuši konferenci Laiks pacelties spārnos (Time to soar), kurā piedalījās ap 120 dalībnieku, lai gan konferences organizatorei St. Stephens draudzei bija aizliegts to popularizēt nacionālajā luterāņu žurnālā. Atliek novēlēt ALB sievietēm teoloģēm un viņu atbalstītājiem izturību un pacietību un cerēt, ka jaunais ALB prezidents, kas tika ievēlēts 22. 04. 2013., nāks ar citu redzējumu par sieviešu kalpošanu baznīcā arī ordinētos amatos. Zemāk publicētais ir konferences materiāls.
Vīzija: sieviešu ordinācija Austrālijas luterāņu baznīcā (ALB)
Atklājot konferenci Laiks celties (Time to Soar) 2012.gada jūlijā, Dr. Ficners (Dr. Pfitzner) iezīmēja redzējumu par ALB nākotni, kurā sievietes ir pilnvērtīgas dalībnieces tās dzīvē un darbā. Pēc divdesmit gaduilgušām debatēm par sieviešu kalpošanu Teoloģijas un Baznīcas iekšējo attiecību komisija atzina, ka nav teoloģisku iemeslu aizliegt sieviešu ordināciju. Adelaides konferences dalībnieki vienojās, ka ir laiks pārvarēt tagadnes grūtības un vilšanās brīžus un iegūt jaunu nākotnes iespēju perspektīvu.
Tika citēts Martins Luters Kings (Dr. Martin Luther King): Ja mēs nesapņojam par iespējām, tās, visticamāk, nekļūs par realitāti. Dalībnieki vienojās par nepieciešamību mainīt tagadējo ALB pozīciju, kas liedz sievietēm kalpošanas amatu, lai mēs šo sapni uzturētu dzīvu ar visiem mums pieejamiem līdzekļiem.
Kavēšanās nomāc mūsu redzējumu par ALB
Klausītājiem, kuri ne tikai mīl ALB, bet ir arī sensitīvi pret bailēm no iespējamām izmaiņu sekām, kā arī respektē pagātnes kultūras mantojuma ierobežojošo ietekmi uz pārmaiņām, konferences laikā kļuva kārtējo reizi skaidrs, ka:
Pārvarēt bailes un pieņemt ALB vīziju kur mīlestība ir dzīva
Nepārvērtējami lielā laju nozīme, īstenojot abu luterāņu baznīcu apvienošanu 1966. gadā un izveidojot ALB, iedvesmo un iedrošina mūs izvērst debates visā ALB, lai diskusijas gan par sieviešu, gan vīriešu ordināciju nenorobežotos tikai teoloģiskās komisijās, mācītāju konferencēs un īpaši izveidotās komitejās. Katram visu ticīgo priesterības biedram ir tiesības tikt sadzirdētam bez bailēm no savstarpējiem apvainojumiem. Konferencē tika akcentēts, ka starp tiem, kuriem šobrīd uzticēts dialogu virzīt līdz vienprātīgam
Mēs esam pārliecināti, ka, mūsu draudzēm pieņemot sieviešu kalpošanu un redzot, kā viņas pilda savus pastorālos pienākumus baznīcās, skolās un iestādēs, mēs arvien atzinīgāk novērtēsim sieviešu mācītāju svētību mūsu ALB.
Konferences Laiks celties dalībnieki vienojās:
Mums jāatceras: Mūsu mērķis ir dzīvot saskaņā ar Vārdu, kurā teikts, ka mēs esam svētie un grēcinieki, un ļaut Evaņģēlijam sacīt pēdējo vārdu par mums, dzīvot par slavu Kristum un ticībā Viņam. Un tas, protams, nozīmē, ka mēs cenšamies dzīvot par godu Trīsvienīgajam Dievam. Nenoliedzami, mēs sirsnīgi ilgojamies pēc sieviešu brīvības ALB slavēt Dievu pastorālajā kalpošanā Dieva tautai. Sapņosim ar priecīgu cerību. Dievs vēl arvien dara brīnumus!
Kas notiek tagad?
Pēc konferences Laiks celties Adelaidē tika organizēta Visu svēto konference Indooroopilly, ko sponsorēja Sv. Pētera Luterāņu koledža. Tās kādreizējā vadītāja Sallija Čandlere (Sally Chandler) lasīja pamatreferātu Visu laiku Baznīca ir arī mūsu laika Baznīca. Īpaši viņa pievērsās Baznīcas un skolas atsvešinātības jautājumam un piedāvāja šīs problēmas risinājuma modeli.
Konferences ieguvumi:
Šī informācija apkopota Visu svēto un Laiks celtiessieviešu ordināciju atbalstošo mācītāju un laju grupas vārdā.
No angļu valodas tulkojusi Ieva Puriņa,
korektori Atis Freibergs un Milda Klampe
Publicēts 02.06.2013.
Radikālā ne-ekskluzivitāte Vasarsvētku notikumā
Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamās lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu tajās pašās dienās Savu Garu. (Joēla 3:1-2)
Par ko mēs parasti stāstām, pieminot Vasarsvētku dienu? Vai par piecdesmito atceres dienu kopš Kristus augšāmcēlās no mirušajiem? Vai mēs stāstām par vienu no jaukajiem, nostalģiskajiem pagātnes notikumiem Kristus draudzē, ko būtu vērts meditatīvi atsaukt atmiņā?
Vai mēs saprotam Vasarsvētku notikuma būtību to, ka Dieva Gars ir ticis izliets pār visu miesu?
Šī notikuma būtība ir radikāla ne-ekskluzivitāte Dieva atklāsmes un spēka paplašināšanās cilvēces pastāvēšanas vēsturē, Svētajam Garam pārplūstot pāri Vecās Derības izredzētības teoloģijai, kurā Dieva Gars bija ekskluzīvi pieejams tikai dažu sakrālo kategoriju pārstāvjiem priesteriem, praviešiem un ķēniņiem.
Vārds ekskluzīvs ir svešvārds un šodienas kontekstā tā nozīme vislabāk ir izprotama no preču un pakalpojumu piedāvātajām reklāmām. Šādā nozīmē šis vārds izsaka kādas grupas vai indivīda īpašo stāvokli un iespējas iegādāties un lietot piedāvāto produktu, baudot zināmas priekšrocības. Vecās Derības laika ekskluzīvā trijotne priesteris, pravietis un ķēniņš - bija izredzēti atklāt pārējai cilvēcei Dieva raksturu un Viņa pilnīgo gribu. Var sacīt, ka Dieva Gars Vecās Derības laikā bija ekskluzīvs un darbojās tikai caur priestera, pravieša un ķēniņa dzīvi.
Tomēr jau Mozus saprata, ka labāk ir nemēģināt pakļaut un privatizēt Svēto Garu, kurš izlejas pāri nospraustajām administratīvajām un teoloģiskajām robežām. Sarunā ar Jozua, Mozus, saprazdams Dieva vēlēšanos, iesaucās Ak, kaut Tā Kunga tauta visa būtu pravieši, un kaut Tas Kungs Savu Garu pār viņiem visiem dotu!"(4.Mozus 11:11-29)
Pravietis Joēls, lūkodamies nākotnē, pasludināja Dieva plānu izliet Svēto Garu pār sirmgalvjiem un jauniešiem, pār sievietēm un vīriešiem no jebkuras tautības, jebkura sociālā slāņa visos kontinentos, lai ikviens Kristus draudzē gūtu iespēju piedalīties Dieva klātbūtnes un atklāsmes izplatīšanā.
Jēzus salīdzināja Garu ar jaunu vīnu, kas saplēš vecus ādas traukus, arī ar dzīvo ūdeni, kas verd mūžīgai dzīvībai. Gan Vecajā, gan Jaunajā derībā atrodam daudzus metaforiskus apzīmējumus Svētajam Garam vējš, ūdens, uguns, eļļa, upe, balodis, augšāmcelšanās spēks, uguns liesmas. Viens ir skaidrs Svētais Gars ir dinamiska, nevis statiska Trīsvienības Persona, un Svētajam Garam ir tendence virzīties, plūst uz priekšu, iekustinot mūs, aizdedzinot mūsu dvēseles, virzot mūs uz Dieva Valstības godību laiku beigās.
Kas notika dienā, ko mēs pazīstam kā Vasarsvētku dienu? Dievs sāka īstenot Savu radikālās ne-ekskluzivitātes plānu Viņa paša izveidotajā Kristus draudzē! Un Pēteris bija pirmais, kas saņēma atklāsmi par to, ka laiku maiņa ir notikusi tas, par ko runāja Mozus un Joēls, piepildījās realitātē:
Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus. Šie nav piedzērušies, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda, bet te piepildās pravieša Joēla vārdi: tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus. Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tajās dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos. Un Es došu brīnumus augšā pie debesīm un zīmes apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmus, un tvaiku. Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, pirms nāks Tā Kunga lielā un spožā diena. Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts. (Ap.d. 2:14-21)
Vasarsvētku diena nav nedz atceres diena, ne arī piemiņas diena Svētā Gara esamībai draudzē. Šī diena ir atgādinājums tam, ka draudze ir radusies un pastāv, pateicoties Svētajam Garam, kas plūst, deg un vēlas piepildīt katru cilvēku ar Savu klātbūtni radikālajā ne-ekskluzivitātē.
Nāc, Svētais Gars, un runā manī,
Nāc, Svētais Gars, un lūdz manī.
Nāc izdziedē, nāc atbrīvo
Mūsu sirdis no visas nospiestības.
Nāc pārveido, nāc aizdedz
Uguni no debesīm šajā vietā.
Iededz liesmu manā dvēselē,
Iededz liesmu manā dvēselē,
Iededz liesmu manā dvēselē, Kungs!
(Brazīliešu slavēšanas dziesma. Autori: Rogério Ap. Victorio Pereira un Júlio César)
Lai Svētais Gars iekvēlina mūsu dvēseles kalpošanai Jaunās Derības laikmetā! Lai Vasarsvētku laikā piedzīvojam to, ka Svētais Gars izplūst pāri mūsu uzceltajiem administratīvajiem un teoloģiskajiem dambjiem, piepildot katru kristieti radikālajā ne-ekskluzivitātē! Nāc Svētais Gars.. Redaktore Aļesja Lavrino 18.05.2013.
Beidzot arī Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienībai ir sava mājas lapa interneta vietnē Facebook. https://www.facebook.com/LLSTA
Šā gada 17.maijā, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības (LLSTA) sapulcē par jauno LLSTA valdes locekli tika ievēlēta Ieva Puriņa.
| |||
Jaunākās publikācija | |||
Sadaļā PLF ziņas - publicētas ziņas martā no Pasaules Luterāņu federācijas mājas lapas
1.Jaunā PLF publikācija - pētījums par Bībeles iespējām pārveidot sabiedrību; 2.Vieta, kur mācīties, dalīties un atrast jaunu cerību; 3. Pasaules lūgšanu diena: apliecinājums ticības un rīcības nedalāmībai; 4. PLF pateicas par pāvesta Benedikta ekumēnisko vadību; 5. Drosme un apņemšanās ir galvenais dzimumu līdztiesības sasniegšanā; 6. Bīskaps Yuri Novgorodov pasvītro Luterāņu baznīcas pozīciju Kazahstānā; 7. PLF pauž prieku par Romas katoļiem sakarā ar pāvesta Franciska ievēlēšanu; 8. Kopīgs mērķis ar pāvestu Francisku kalpot nabagiem; 9. Pāvestam Franciskam dāvina Salvadoras krustu iedrošinot kalpošanu; 10. Jaunais Kenterberijas arhibīskaps tiek sagaidīts ar prieku.
Mājas lapa www.lutheranworld.org
Sadaļā Sabiedrība - publicēts 2013. gada sakumā debates par dzimumu līdztiesību izraisījušais "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.2014.gadam" ; Saeimas deputātu komisijas vēstule Ministru Kabinetam 31.01.2013; kā arī Ministru Kabineta atbilde Saeimas deputātu komisijai.
|